tā pagātnes daļa
ir tik mīļa
ka apziežama ar pelniem
aizmirstībā uz mūžiem
arī vakardiena
aizmirstama
plaukstas
ir vienīgās rokas
kuras turēt
dzīvesritumā
turēties esošā mirklī
pie ritošās sekundes
daļas,simtdaļas
katru brīdi
agrāk
vēlāk
pieminēt
reti |
|
